Neatkept lietošanas piemēri – reālas situācijas soli pa solim

Reālas situācijas, katra dažos soļos ar ekrāniem, ko redzēsiet.

Pārvākšanās ir galā, un priekšnams ir pilns ar kastēm, ko šomēnes neizpakosiet. Viens fotoattēls katrai kastei, un jūs tik un tā zināt, kas ir katrā.

Bērnam sestdien vajag slēpes, un jums ir dzīvoklis, māja un garāža. Pajautājiet vienreiz un ziniet, kurp braukt.

Tuvojas ziema. Kaste ar slēpošanas drēbēm ir mājas bēniņos, bet jūs dzīvojat dzīvoklī pilsētā.

Šajā nedēļas nogalē urbis vajadzīgs dārza gabalā. Parasti tas ir mājas garāžā, un nākamajā mēnesī kāds to tur meklēs.

Biroja grāmatplauktā ir grozi, kastes, lādētāji un statīvi. Negribat rakstīt divdesmit nosaukumus, tāpēc uzņemat vienu fotoattēlu.

Jūs stāvat veikalā ar LEGO vilcienu rokās un nevarat atcerēties, vai bērniem tāds jau ir. Vai arī tā ir dāvana, un jūs to noliekat glabāšanā.

Jūs atjaunojat mājokļa apdrošināšanu, un apdrošinātājs jautā, kas ir mājā un cik tas vērts. Saraksts jau ir jūsu tālrunī.

Jūs zināt, kur viss atrodas, un visi mājās nemitīgi jautā jums. Ļaujiet viņiem atrast pašiem.

Noliktava ir pagrabā, un tur lejā tālrunim nav signāla. Jūs tik un tā kārtojat kastes.

Jūs nesat telti no bēniņiem uz dārza šķūni. Nav brīvas rokas, lai noskenētu uzlīmi vai rakstītu.

Nav printera, nav uzlīmju, tikai marķieris. Jūs uzrakstāt K01 uz bērnu rotaļlietu kastes un tik un tā uzzināt, kas tajā ir, to neatverot.

Jūs nopirkāt kaudzi uzglabāšanas kastu un gribat, lai katra pasaka, kas tajā ir, to neatverot.

Skapji ir pilni ar lietām, kas pirktas pirms daudziem gadiem. No dažām jūs atbrīvotos, ja zinātu, no kurām.

Dārza gabala vārtiem ir koda slēdzene, un jūs tos atverat divas reizes gadā. Katru reizi neviens neatceras kodu.

Jūs aizdodat instrumentus, aiznesat kasti uz mašīnu, nesat urbju komplektu uz garāžu. Pēc nedēļas neviens neatceras, kuram tie ir.

Jūs pārvācaties no dzīvokļa pilsētā uz māju. Desmitiem kastu, un jūs gribat zināt, kurā ir vafeļu panna.